Zīdīšana nav tikai bērna barošana

Zīdīšana ir ne tikai process, kura laikā barojat savu bērnu, bet mirklis, kas jums ar mazuli ir dots divatā, lai abi divi nodibinātu ciešāku saikni un bērns iegūtu drošības sajūtu, kas ir nepieciešams tālākai attīstībai. Arī mamma iegūst pārliecību par sevi, kā mammu, tas attiecās arī uz tiem gadījumiem, kad tiek izmantots maisījums, jo ķermeniskais kontakts paliek, laiks kopā nemainās neatkarīgi no tā, vai ir pudelīte, vai krūts. Šī ķermeniskā sajūta, drošības sajūta, ko bērns saņem, kad esat tikai ar viņu, visa uzmanība ir uz viņu, TV ir izslēgts, neviens nerausta un neprasa, kas būs vakariņās, ir zelta vērts laiks ne tikai bērna pirmajās dienās, bet visā tālākajā dzīves posmā, jūsu kopīgajās attiecībās, tā ir tā drošā piesaistes veidošana. Mammai pašai ir jābūt cik nu vien iespējams atbrīvotā stāvoklī.  Ko tas nozīmē? Ķermenis atbrīvots, nav saspringts, ir ērta zīdīšanas poza un vieta, spilveni salikti zem rokām, aiz galvas, bērna svars uz spilvena vai gultas, nevis uz pleciem un rokām. Jābūt blakus ūdens vai tējas glāzei, lai varētu viegli padzerties, jo zīdot, tiek patērēts šķidrums no ķermeņa. Jāmēģina izmest no galvas visas domas par ikdienas nepadarītajiem darbiem un lietām, jo, kas notiek, mazuļi ir kā wifi ķerošās ierīces un jūs esat kā wifi rūteris, ja bērns sajūt, ka signāls nav pietiekami stiprs, mazais satraucās un satraucies mazulis, nespēj atbrīvoties, lai veiksmīgi paēstu, ēšanas process var kļūt saraustīts, ne tik ilgs cik nepieciešams, lai būtu paēdis. Un tālak viss sāk iet pa riņķi, ja nepaēd kārtīgi, kļūst neapmierināts, prasa ēst ātrāk nekā iepriekš, atkal jābaro un jau iedzen stresā par to, kāpēc jau atkal prasa ēst, barojam atkal, atkal esam stresā, atkal nepaēd un tā tas var ilgt ilgi. Visbiežāk tas beidzās ar mammu padošanos un pieņemšanu, ka man vienkārši nesanāk, piena daudzums nav pietiekams un sevis kā mammas pašvērtējuma kritums, jo nespējat pabarot savu bērnu.
Zīdīšanas problēmsituaciju risināšanā visbiežāk ir mazas nianses, kuras nav ņemtas vērā vai nav bijušas zināšanas pirms tam, kas īsti slēpjās zem zīdīšana procesa. Visi trauki un netīrās grīdas var pagaidīt, vai lūgt palīdzību kādam citam, nebaidamies lūgt palīdzību, jo skatoties uz šo situāciju no prioritāšu puses, kas ir svarīgāks –  apmierinātas mazuļa vajadzības, fiziskas un emocionālas, pašas sajūta, ka izdodās un, ka veiksmīgi dibinam kontaktu ar savu bērnu šobrīd, liekot pamatus nākotnei, vai tomēr pilna izlietne ar traukiem?
Galvenā doma ir, atcerēties par sevi un savu labsajūtu, ērtumu un mieru, kā arī to, ka bērnam esi vajadzīga, ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, jo bērns prasīs to atkal un atkal. Labāk iedot pirmajā reizē, nevis sagaidīt to mirkli, kad visi ir stresā un sāk parādīties jau fiziskas problēmas gan pašai, gan bērnam.

Raksts publicēts sadarbība ar VECĀKU ABC.

Teksts: Vecāku ABC

Foto: Monica Turlui/pexels

No, gimenesdzive