Bērnu audzināšanas 10 aizsargājošie faktori

Kāda ir instrukcija, bērnu audzinot? Katrā ģimenē bērnu audzināšanas modeļi var atšķirties, balstoties uz to, kādi ir bijuši priekšstati pašiem vecākiem augot savās ģimenēs. Taču šeit ir apkopoti 10 būtiskākie bērnu audzināšanas aizsargājošie faktori, kuriem būtu jābūt ikvienā ģimenē.

1. Beznosacījuma mīlestība: Svarīgi ir, ka Tu ne tikai audzini un mīli bērnu, bet dod viņam beznosacījuma mīlestību. Protams, tas nebūt nenozīmē, ka bērns nekad nedara nedarbus vai vecāki nemēdz dusmoties. Būtiski ir apzināties to, ka neatkarīgi no tā, ko bērns dara, tu vienmēr esi bērna pusē. Audzinot zīdaini tas nozīmē, ka raudot Tavs mazulis saņem atgriezenisko saiti; tiek veidots acu kontakts ar zīdaini, viņu lolo – dzied,  spēlē vai sarunājās. Bērnībā bērnam ir svarīgi paļauties uz vecākiem un just to, ka, ieejot istabā, vecāku acis vienmēr ir prieka pilnas; mamma vai tētis ir tepat blakus! Bērnam pieaugot vecākiem jāsāk noteikt limitus un jāpaskaidro, kā ģimenē un ārpus tās tiek darītas lietas. Ir ļoti daudz veidu kā izrādīt beznosacījumu mīlestību.
2. Labākie draugi un draudzība: Stipras draudzības saites bērnam nodrošina aizsardzību pret vienaudžu noraidīšanu, iebiedēšanu un viktimizāciju. Tas notiek ne tikai tāpēc, ka bērnam ir kāds ar ko runāt, bet arī tāpēc, ka tas veido prasmi risināt konfliktus un laika gaitā attīstīt savstarpējās attiecības. Tieši tāpat kā mums, pieaugušajiem, arī bērnam rodas sajūta, ka viņš ir vajadzīgs un viņam vienmēr ir  pie kā doties.
3. Iesaiste brīvprātīgajā darbā: Brīvprātīgais darbs palīdz bērnam uzzināt par citu vajadzībām un dod iespēju redzēt pasauli ārpus savas  ierastās vides. Kad bērns saprot, ka palīdzība netiek sniegta tikai žēluma dēļ, viņš spēj brīvi  pieņemt palīdzību no apkārtējiem, kad viņam tā ir nepieciešama.
4. Būt daļai no kādas interešu grupas: Piederība kādai grupai veido vajadzības sajūtu ārpus savas ģimenes. Tas ļauj bērniem un pusaudžiem ne tikai labāk  izzināt sevi no dažādām šķautnēm, bet paver iespējas jaunām draudzībām un līderības attīstībai. Dalība skolas pulciņos vai sporta nodarbībās ir saistīta ar akadēmiskajiem panākumiem, psiholoģisko labklājību un mazāku iespēju narkotisko vielu lietošanai.
5. Mentora klātbūtne bērna dzīvē: Par bērna mentoru jeb padomdevēju var kļūt jebkurš pieaugušais, kas nav vecāks. Kāds, kuram Tavs bērns var uzticēties un uz to paļauties, lūdzot  palīdzību vai padomus. Mentora esamība  palīdz labāk  pārvarēt psiholoģiskas grūtības un nepatīkamas situācijas, ko bērns piedzīvo skolā. Pat ar vispriekšzīmīgākajiem vecākiem kāds no  pieaugušajiem ārpus mājas var būt izcils paraugs, kam  bērns var līdzināties un sajust, ka arī kāds cits viņu spēj mīlēt. Vai Tavam bērnam  jau ir savs mentors?
6. Tīra, droša vide un pārtika: Nodrošināt bērnam šīs pamatvajadzības  ir vitāli svarīgi. Tas nozīmē- labs, regulārs uzturs, jo tam  ir svarīga loma smadzeņu attīstībā un veselības problēmu novēršanā. Vai zināji, ka  regulāra vakariņošana kopā ar ģimeni samazina svara problēmu risku? Savukārt uzturēšanās haotiskā mājas vidē ir saistīta ar skarbu un nekonsekventu vecāku audzināšanu. Bērniem, kuri dzīvo netīrās, pārblīvētās mājās, ir sliktāki rezultāti nekā tiem, kas dzīvo tīrā un patīkamā vidē.
7. Izglītības iegūšana: Līdzīgi kā uzturēšanās tīrā, drošā mājas vidē, arī iespēja mācīties un izglītoties vidē ar noteiktām robežām un noteikumiem pasargā bērnu no riska. Kvalitatīvas agrīnās bērnības programmas var būtiski mainīt rezultātus bērniem no maznodrošinātām ģimenēm.
8. Hobiji: Neatkarīgi no tā, vai  Tavs bērns spēlē kādu mūzikas instrumentu, dejo, iet uz džudo cīņām, lasa vai spēlē šahu, jebkura aktivitāte iemāca pašdisciplīnu, kā arī nodrošina bērniem un  jauniešiem veselīgu rutīnu, meistarību, kompetenci un pašcieņu.
9. Fiziskās aktivitātes: Tās palīdz bērnam veiksmīgāk tikt galā ar stresa radīto  fizioloģisko ietekmi uz ķermeni, uzlabo garastāvokli un garīgo veselību. Bērnam, kam ir regulāras fiziskās aktivitātes, tiek samazināta iespēja našķēties ar neveselīgām uzkodām vai citu bērnu fizisku aizskaršanu stresa mazināšanas nolūkos.
10. Noteikumu un ikdienas rutīnas ieviešana: Drošība bērnam rodas tad, kad  viņš zina ko sagaidīt, un kad skaidra noteikumu un ierobežojumu esamība. Bērns pats sev  nekad nebūs vecāks,  viņam ir nepieciešamas ekspektācijas, konsekvence un vecāku iesaiste. Agrā bērnībā tas nozīmē to, ka vecākiem ir jāievieš un  jāseko līdzi gulētiešanas laikam un citām rutīnām, jānovirza bērns, kad slikti uzvedas, taču, bērnam augot, saprotami jāizskaidro viņa uzvedības ietekme uz apkārtējiem.

Raksts publicēts sadarbībā ar  MĪLĒT IZGLĪTOTI

Teksts: psiholoģe Simona Raize

Foto: Gustavo Fring/pexels.com

Avots: Hays-Grudo J & Morris AS (2020), Adverse and Protective Childhood Experiences: A Developmental Experience, American Psychological Association

By, gimenesdzive