GLUTĒNS. Kas tas ir? Un, vai man ir glutēna nepanesamība?

Šobrīd par glutēnu (lipeklis jeb olbaltumviela, kas atrodas rudzos, miežos un kviešos) runā ļoti daudz. Glutēna iedarbība uz organismu nav līdz galam skaidra un izpētīta, tāpēc arī dažādu specialitāšu ārstu un uztura speciālistu viedoklis var būt atšķirīgs. Pastāv uzskats, ka glutēns var veicināt iekaisuma procesu zarnu sieniņā, izraisot palielinātu zarnu sieniņas caurlaidību (leaky gut syndrome), kuras rezultātā pēc laika var attīstīties kāda autoimūnā slimība, alerģija vai kairinātu zarnu sindroms. Tomēr, ne tikai glutēns to var ietekmēt, bet iespējams arī citas vielas, kas atrodamas kviešos – kviešu dīgļu lektīni un alfa amilāzes/tripsīna inhibitori.

Pirms tiek pieņemts lēmums veselības un pašsajūtas uzlabošanas nolūkos atteikties no glutēna savā ēdienkartē, ir jāizslēdz celiakijas diagnoze.Ja glutēns netiek uzņemts, organisms vairs neizstrādā antivielas pret to, tādējādi asins analīzēs reakcija uz glutēnu vairs neparādīsies, un ārsts nevarēs uzstādīt pareizu diagnozi.

Ja tiek runāts par glutēna nepanesamību, tad jāmin ne tikai celiakija, bet arī kviešu olbaltuma alerģija, un šobrīd cilvēku vidū tik populāra neceliakijas glutēna sensitivitāte. Celiakija un kviešu albaltuma alerģija ir reti sastopamas slimības. Celiakijas sastopamība ir 1% un kviešu olbaltuma alerģija 0.1 % pieaugušo populācijā.

CELIAKIJA var attīstīties jebkurā vecumā. Tā ir autoimūnā slimība. Pat nelielā daudzumā glutēns izraisa imūnās sistēmas uzbrukumu paša organismam. Rezultātā tievo zarnu gļotādas bārkstiņas tiek bojātas un tādējādi tiek traucēta uzturvielu uzsūkšanās organismā.Celiakiju nosaka ņemot vērā simptomus un nododot specifiskas asins analīzes. Ja asins analīzes ir pozitīvas, aizdomas par celiakiju apstiprina ar tievās zarnas biopsiju.Var tikt veikta arī ģenētiskā analīze. Ja simptomu nav, bet ģenētiskais tests ir pozitīvs, tas nozīmē, ka ir palielināts risks saslimt ar šo slimību, bet tā var arī neattīstīties.  Savukārt, ja tests ir negatīvs, tad celiakijas attīstības risks ir niecīgs vai praktiski nav. Tomēr, ņemot vērā to, ka celiakijas diagnoze ir klīniska, nevis ģenētiska, tādēļ pat pie negatīva ģenētiska testa, bet pie pozitīviem asins analīžu un biopsijas rezultātiem, dakteris var uzstādīt šo diagnozi. Ģenētikais tests ir papildus palīgs ārstam, it īpaši gadījumā, ja pacients jau kādu laiku ir ievērojis bezglutēna diētu.

Kad var būt aizdomas par celiakiju?

• Simptomi no gremošanas sistēmas puses – vēdera pūšanās, sāpes, vēdera izejas traucējumi
• Uzsūkšanās traucējumi – anēmijas (dzelzs, vitamīna B12, B9 deficīts), muskuļu krapji (magnija, kalcija deficīts), osteoporoze, osteopēnija, pasliktināta zobu veselība (D vit., kalcija trūkums)
• Neiroloģiski traucējumi – migrēna, epilepsija, depresija, koncentrēšanās grūtības, autisms, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms
• Citas autoimūnās slimības – reimotoīdais artrīts, autoimūns tireoidīts, 1. tipa cukura diabēts
• Ādas slimības
• Locītavu sāpes
• Neauglība, menstruālā cikla traucējumi
• Bērniem raksturīga palēnināta augšana un attīstība, pazemināts svars

KVIEŠU OLBALTUMA ALERĢIJA visbiežāk tiek diagnosticēta bērnībā, kad mazulis sāk ēst kviešu produktus. Alerģiju diagnosticē līdzīgi kā citus alerģijas veidus. Tai var būt raksturīga ne tikai gremošanas sistēmas traucējumi, bet arī alerģiskas iesnas, nātrenes tipa izsitumi uz ādas, astmas lēkmes.

Arvien populārāka kļūst NECELIAKIJAS GLUTĒNA SESITIVITĀTE. Tās noteikšanai nav specifisku testu, visi izmeklējumi parasti ir negatīvi, tomēr izslēdzot glutēnu, simptomi izzūd un pašsajūta uzlabojas. Neceliakijas glutēna sesitivitāte ir sastopama  apmēram 10 % pieaugušo populācijā, iespējams šis skaitlis varētu būt vēl lielāks.

Ja tomēr celiakijas diagnoze un citi iespējamie cēloņi ir izslēgti, ir vērts pamēģināt bezglutēna diētu uztura speciālista uzraudzībā, lai uzturs būtu maksimāli veselīgs un netrūktu uzturvielas. Pārdomāta bezglutēna diēta  ir pilnvērtīga, nekaitīga organismam un to, nepieciešamības gadījumā, var ievērot ilgstoši. Ja pašsajūta neuzlabojas 2-6 ned. laikā vai autoimūnās slimības gadījumā nepazeminās antivielu līmenis, tad visdrīzāk glutēns nebūs vainojams. Arī kairinātu zarnu sindroma gadījumā, ja nelīdz tam rekomendētā diēta ar zemu FODMAP saturu, ir ieteicams uz noteiktu laiku izslēgt glutēnu. Pēc pētījumu datiem labākus pašsajūtas uzlabošanās un antivielu pazemināšanās rezultātus (piemēram, autoimūnā tereoidīta gadījumā) sasniedz tie, kuriem ir nosliece uz celiakijas attīstību (pozitīvs ģenētiskais tests).

Glutēnu satur kvieši, mieži, rudzi un visi produkti, kuru sastāvā ir šie graudaugi!  Līdz ar to nevar lietot maizi, makaronus, bulguru, manna, kuskusu, grūbas, speltu, tritikāli, kamuta putraimus.  Šis saraksts ir diezgan garš, augstāk minētie putraimi var būt citu produktu sastāvā vai var tikt izmantoti ražošanas vai ēdiena pagatavošanas procesā. Piemēram, dažādu mērču sastāvā (kučups, sojas mērce, “ Teriyaki mērce ” u.c. mērces), buljona kubiciņos, gaļas izstrādājumos, kartupeļu čipsos (var tikt izmantotas garšvielas, kuras satur glutēnu), cietē, cepamajā pulverī, dažādos saldumos, kafijas dzērienos, kvasā, alū, medikamentos, uztura bagātinātājos, pārtikas piedevās. Glutēnu bieži vien satur ne tikai pārtika, bet arī kosmētika, zobu pasta, kā arī bērnu plastelīns. Celiakijas gadījumā jābūt īpaši vērīgiem, jo pat neliels glutēna daudzums var izraisīt tievo zarnu gļotādas bojājumu.

Ja ir celiakija, auzas būtu jāiegādājas tās, kas ir ar “bezglutēna” marķējumu. Lai gan auzas pašas par sevi glutēnu nesatur, tomēr tās var tikt ražotas kopā ar glutēnu saturošiem putraimiem. Ir gadījumi, kad auzas celiakijas pacientiem var arī nelabvēlīgi ietekmēt simptomātiku, jo to sastāvā ir glutēnam līdzīga viela avenīns.

Celiakijas gadījumā diētai jābūt ļoti stingrai. Par aizliegto produktu sarakstu ieteicams konsultēties ar ārstu – dietologu vai uztura speciālistu. Ja ir neceliakijas glutēna sesitivitāte, tad svarīgi ir mazināt glutēnu savā ēdienkartē, bet neliels glutēna daudzums ir pieļaujams. Kviešu alerģijas gadījumā jāizslēdz tikai kvieši un tos saturoši produkti.

Mūsdienās diezgan daudz cilvēki patērē kviešus un tā kā nav zināms līdz galam, kā tie ietekmē mūsu gremošanas sistēmas veselību, veselam cilvēkam veselības veicināšanas nolūkos es vienmēr iesaku mazināt tos savā ēdienkartē un biežāk izvēlēties citus graudaugus. Tādā veidā dažādojot savu uzturu un, iespējams, novēršot negatīvo ietekmi uz tievo zarnu sieniņu. Par citu glutēnu saturošu produktu izslēgšanu ir jāvērtē individuāli, vai tiešām tāda vajadzība pastāv.

Skaidro Veselības centra VIVENDI uztura speciāliste  Jeļena Pavlova

Fotogrāfija: Unsplash.com

By, Santa Krūmiņa