Ne jau tu esi dzīvs, bet tava dvēsele.

Reizi pa reizei atceros to, cik patiesībā viss ir vienkārši. Kāda augstāka vara it kā izveidojusi virtuālo realitāti jau pirms miljoniem gadu, pēc garas radību 3D revolūcijas tā izdomā, lai paliek cilvēki un paši domā, ko iesākt tālāk. Un pazūd. Vēl joprojām cilvēki strīdas, kas ir šī mistiskā “augstākā vara”.

Es zinu cilvēkus, kuri ir uz šīs pasaules tikai tāpēc, ka tā iekārtots- BŪT. Vēl es zinu tos, kuri ir uz šīs pasaules nevis, lai nodzīvotu dzīvi, bet DZĪVOTU.

Un daudzi domā, ka dzīvot nozīmē tērēt naudu. Patiesībā nauda ir mazākais, kas vajadzīgs, lai dzīvotu. Šeit vien jāpiekrīt Jāņa Baltvilka rakstītajam- “..visdārgākajam cenas nav”.

Cilvēkam ir dota Saule- zelts, Mēness- sudrabs, Zvaigznes- dimanti, Zeme- pērle un Debesis- bezgalība (ja nu kāds domāja, ka ir iekļuvis slazdā). Lai cilvēks būtu dzīvs ir vajadzīga sirds, lai sirds pukstētu- pulss. Taču pulss paātrinās tajās reizēs, kad esam laimīgi, uztraukušies vai nobijušies. Un nevajag bīties no šīm emocijām, jo tu esi cilvēks un tev ir jājūt. Ja nebūtu jūtu, nepastāvētu mīlestība. Taču mīlestība ir pats skaistākais, kas atrodams uz pasaules. Mīlestība kā dzīvība, kā rituāls, kā īsts atradums un retums.

Nebaidies no vientuļām sāpēm un nedomā, ka ar to tava dzīve beigsies. Man patīk tas slavenais teiciens- “Beigās vienmēr viss ir labi. Ja nav labi, tātad tās nav beigas”. Iemācies izjust sāpes, prieku, sajūsminājumu un dusmas. Iemācies. Tā ir dzīve. Dzīvo to. Šodien. Tagad.

Ja arī brīžiem liekas, ka nav pilnīgi neviena, kas atbalstītu, ej uz vietu, kur tu vari atpūsties no depresīvām domām. Apsēdies pašā augstākajā kāpas galā vai mežā pie takas. Vēro automašīnu satiksmi caur logu vai sēžot pieturā. Vienalga, kas tevi padara dzīvu! Pēc laika sapratīsi, ka viss pēc kā alkst tava dvēsele ir miers. Mīlestība vienmēr nāk komplektā ar mieru un drošības sajūtu. Tāpēc arī visi steidzas to meklēt.  Un vienīgā brīvā mīlestība, pēc kuras nav jālūdzas, ir ģimene.

Atslēga- ģimene tev palīdz saglabāt mieru, tā nostāda tavas sirds un prāta domas katru savā plauktiņā, lai tās vairs nejauktos kopā. Tu neizbēgsi no emocijām, bet tās noteikti būs ieguvušas spilgtākas krāsas, ja laiku pavadīsi ar sev tuvajiem. Ne jau tu esi dzīvs, bet tava dvēsele. Baro to.  Esi ar cilvēkiem, kuri tevi mīl un tu viņus vēl vairāk. Vai otrādi. Mīlestība kā lielums vai daudzums nav izmērāms. Jo tā ir bezgalīga. Tās ir tavas Debesis un varbūt “augstākā vara”?!

Pārdomās dalījās Nellija Ozoliņa, gimenesdzive.lv redaktore

By, Santa Krūmiņa